Viegli labojams stāvoklis D vitamīna nepietiekamība (VDI) has very severe implications for COVID-19. In countries worst affected by COVID-19 such as Italy, Spain and Greece, Vitamīns D insufficiency (VDI) rates were high in the range of 70-90%.; on the other hand, in Norway and Denmark, where COVID-19 was less severe, VDI rates were 15-30% suggesting strong correlation between VDI and COVID-19. It is hypothesized that VDI aggravates COVID-19 severity by its prothrombic effects and deregulation of immune response. Furthermore, in Wuhan, COVID-19 Associated Coagulopathy (CAC) was present in 71.4% of non-survivors vs. 0.6% in survivors. Patients with VDI having severe COVID-19 symptoms also had CAC, viz. blood clotting in micro vessels that was associated with high mortality.
Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Covid-19 Pandēmija, kas visā pasaulē ir inficējusi aptuveni 6.4 miljonus cilvēku un izraisījusi aptuveni 380,000 19 cilvēku nāvi, ir nostādījusi visu pasauli uz ceļiem attiecībā uz ekonomisko situāciju. Tā kā vakcīna vēl nav redzama, ir nepieciešama dziļāka izpratne par slimību, lai varētu veikt atbilstošus piesardzības pasākumus, lai izvairītos no saslimšanas ar šo slimību. Senais teiciens “Profilakse ir labāka nekā ārstēšana” ir ļoti piemērots COVID-XNUMX slimības gadījumā, jo visa zinātnes pasaule cenšas izprast šīs slimības būtību un sarežģītību, lai rastu preventīvus pasākumus tās izplatības ierobežošanai.
Ir veikti vairāki pētījumi, lai izprastu SARS-CoV-2 vīrusa dzīves ciklu, tā virulenci dažāda vecuma cilvēkiem un ar vīrusu inficēto cilvēku atveseļošanās ātrumu1,2. One of the factors that could have been overlooked is the Vitamīns D status of the populations that could influence the severity of COVID-19 disease as more people are advised to stay indoors. In studies across Europe, it has been observed that COVID-19 had been severe in Italy, Spain and Greece which had D vitamīns nepietiekamības (VDI) rādītāji ir 70–90%, salīdzinot ar VDI 15–30% Norvēģijā un Dānijā, kur Covid-19 slimība nebija tik augsta. smags 3. Cilvēku uzturs Skandināvijas valstīs ir bagāts ar Vitamīns D pateicoties lielam trekno zivju patēriņam un piena piedevām, kas bagātinātas ar D vitamīnu3.
Nesenā pētījumā, kas tika veikts vienā terciārās aprūpes akadēmiskajā medicīnas centrā ar 20 priekšmetiem, tika konstatēta tieša korelācija starp Vitamīns D un COVID-19 slimības smagumu. 11 no šiem pacientiem tika ievietoti ICU un viņiem bija VDI, 7 no viņiem līmenis bija zem 20 ng/ml, bet pārējiem bija vēl zemāks līmenis. No 11 pacientiem ICU 62.5% bija CAC (COVID-19 Associated Coagulopathy), savukārt 92.5% bija limfopēnija, kas liecina, ka VDI saasina Covid-19 smagumu, pateicoties tā protrombiskajai iedarbībai un imūnās atbildes regulējuma atcelšanai.4. Uhaņā CAC bija 71.4% neizdzīvojušo, salīdzinot ar 0.6% izdzīvojušo.5. Vitamīns D has been shown to play an essential role in modulating both the innate and adaptive immune response6, 7 savukārt VDI ir saistīta ar paaugstinātu CVD un nāves risku8.
Citā retrospektīvā daudzcentru pētījumā, kurā piedalījās 212 gadījumi ar laboratoriski apstiprinātu SARS-CoV-2 infekciju, serums D vitamīns līmenis bija zemākais kritiskos gadījumos, bet augstākais vieglos gadījumos9. Datu analīze atklāja, ka katrai standarta novirzei palielinās serums vitamīns D, iespēja iegūt vieglu klīnisko iznākumu, nevis smagu, palielinājās ~ 7.94 reizes, savukārt interesanti, ka iespēja iegūt vieglu klīnisko iznākumu, nevis kritisku iznākumu palielinājās ~ 19.61 reizi.9. This suggests that an increase in vitamin D levels in the body could either improve clinical outcomes, while a decrease in vitamīns D levels in the body could intensify the clinical outcomes in COVID-19 patients.
These studies showing a positive/improved clinical response in COVID-19 patients with increased levels of vitamīns D and a negative/poor clinical response with low vitamīns D levels warrant further investigation on the role of vitamīns D in COVID-19 disease and provides a way forward for clinicians and policy makers to undertake large population trials to evaluate this as a preventive measure to fight against COVID-19.
***
Norādes:
1. Weiss SR un Navas-Martin S. 2005. Koronavīrusa patoģenēze un jaunais patogēns smaga akūta respiratorā sindroma koronavīruss. Microbiol. Mol. Biol. Rev. 2005 Dec;69(4):635-64. DOI: https://doi.org/10.1128/MMBR.69.4.635-664.2005
2. Soni R., 2020. ISARIC pētījums norāda, kā sociālo distancēšanos varētu precīzāk pielāgot tuvākajā nākotnē, lai optimizētu “dzīvības aizsardzību” un “izsāktu nacionālo ekonomiku”. Publicēts 01. gada 2020. maijā. Zinātniskais Eiropas. Pieejams tiešsaistē plkst https://www.scientificeuropean.co.uk/isaric4c-study-indicates-how-social-distancing-could-be-fine-tuned-in-near-future-to-optimise-protecting-lives-and-kickstart-national-economy Skatīts 30. gada 2020. maijā.
3. Scharla SH., 1998. Subklīniskā D vitamīna deficīta izplatība dažādās Eiropas valstīs. Osteoporosis Int. 8 Suppl 2, S7-12 (1998). DOI: https://doi.org/10.1007/PL00022726
4. Lau, FH., Majumder, R., et al 2020. D vitamīna nepietiekamība ir izplatīta smaga Covid-19 gadījumā. Pirmsdrukas medRxiv. Publicēts 28. gada 2020. aprīlī. DOI: https://doi.org/10.1101/2020.04.24.20075838 or https://www.medrxiv.org/content/10.1101/2020.04.24.20075838v1
5. Tang N, Li D, et al, 2020. Patoloģiski koagulācijas parametri ir saistīti ar sliktu prognozi pacientiem ar jaunu koronavīrusa pneimoniju. Journal of Thrombosis and Haemostasis 18, 844–847 (2020). Pirmo reizi publicēts: 19. gada 2020. februārī. DOI: https://doi.org/10.1111/jth.14768
6. Liu PT., Stenger S., et al. 2006. Nodevu līdzīgs receptors, kas izraisa D vitamīna izraisītu cilvēka pretmikrobu reakciju. Science 311, 1770–1773 (2006). DOI: https://doi.org/10.1126/science.1123933
7. Edfeldt K., Liu PT., et al, 2010. T-šūnu citokīni atšķirīgi kontrolē cilvēka monocītu pretmikrobu atbildes reakciju, regulējot D vitamīna metabolismu. Proc. Natl. Akad. Sci. USA 107, 22593–22598 (2010). DOI: https://doi.org/10.1073/pnas.1011624108
8. Forrest KYZ un Stuhldreher WL 2011. D vitamīna deficīta izplatība un korelācijas ASV pieaugušajiem. Nutrition Research 31, 48–54 (2011). DOI: https://doi.org/10.1016/j.nutres.2010.12.001
9. Alipio M. D vitamīna piedevas, iespējams, varētu uzlabot ar koronavīrusu-2019 (COVID-19) inficēto pacientu klīniskos rezultātus (9. gada 2020. aprīlis). Pieejams SSRN: https://ssrn.com/abstract=3571484 or http://dx.doi.org/10.2139/ssrn.3571484
***
