Pirmā tīmekļa vietne pasaulē bija/ir http://info.cern.ch/
To Eiropas Kodolpētījumu padomē (CERN) Ženēvā iecerēja un izstrādāja Timotijs Berners-Lī (labāk pazīstams kā Tims Berners-Lī), lai nodrošinātu automatizētu informācijas apmaiņu starp zinātniekiem un pētniecības iestādēm visā pasaulē. Ideja bija izveidot “tiešsaistes” sistēmu, kurā varētu ievietot pētījumu datus/informāciju, kurai citi zinātnieki varētu piekļūt jebkurā laikā un vietā.
Lai sasniegtu šo mērķi, Berners-Lī kā neatkarīgs darbuzņēmējs 1989. gadā iesniedza CERN priekšlikumu izstrādāt globālu hiperteksta dokumentu sistēmu. Tas balstījās uz interneta izmantošanu, kas tolaik jau bija pieejams. Laikā no 1989. līdz 1991. gadam viņš izstrādāja universālo resursu lokatoru (URL ) — adresācijas sistēmu, kas katrai tīmekļa lapai piešķīra unikālu atrašanās vietu, HTTP un HTML protokolus, kas definēja informācijas strukturēšanu un pārraidīšanu, uzrakstīja programmatūru pirmajam tīmekļa serverim (centrālajai failu krātuvei) un pirmajam tīmekļa klientam jeb "pārlūkprogrammai " (programmai, kas piekļūst un attēlo no krātuves izgūtos failus). Tā radās Pasaules tīmeklis (WWW). Pirmais šī pielietojums bija CERN laboratorijas tālruņu katalogs.
CERN 1993. gadā nodeva WWW programmatūru publiskajā domēnā un darīja to pieejamu ar atvērto licenci. Tas ļāva tīmeklim uzplaukt.
Sākotnējo vietni info.cern.ch CERN atjaunoja 2013. gadā.
Tima Bernersa-Lī pasaulē pirmās tīmekļa vietnes, tīmekļa servera un tīmekļa pārlūkprogrammas izstrāde ir radījusi revolūciju informācijas koplietošanas un piekļuves veidam internetā. Viņa principi (proti, HTML, HTTP, URL un tīmekļa pārlūkprogrammas) joprojām tiek izmantoti šodien.
Tas ir viens no svarīgākajiem jauninājumiem, kas ir skāris cilvēku dzīvi visā pasaulē un mainījis mūsu dzīvesveidu. Tās sociālā un ekonomiskā ietekme ir vienkārši neizmērojama.
***
Avots:
CERN. Īsa tīmekļa vēsture. Pieejams vietnē https://www.home.cern/science/computing/birth-web/short-history-web
***
