Pētījums rāda, ka periodiska badošanās uz noteiktiem intervāliem var veicināt labu veselību, uzlabojot vielmaiņu
Gavēšana is a natural phenomenon in most animals and to accommodate fasting in dire circumstances, metabolic changes occur in their body. Fasting allows the body to burn excess fat inside. So, it’s considered a very normal and natural process which doesn’t have any detrimental effects on our body system as during gavēšana ‘body tauki' – tiek patērēta organismā uzkrātā pārtikas enerģija. Neregulāra badošanās involves eating during a specific timeframe and then fasting for certain extended periods of time. Intermittent gavēšana is a diet which has become popular as it is thought to have immense weight loss benefits and it is now labelled as a lifestyle choice. Though it is strongly believed that intermittent fasting is beneficial, there is less clarity on the exact nature of these benefits.
Kad mēs ēdam pārtika, pārtika tiek uzņemta un pēc tam daļa no tā tiek uzkrāta enerģijai, ko vēlāk var izmantot. Par šo procesu galvenokārt ir atbildīgs hormons insulīns. Enerģijas pārpalikums tiek uzkrāts aknās kā cukuri glikogēnss, šeit uzglabāšanas jauda ir ļoti ierobežota. Kad šis ierobežojums ir beidzies, mūsu aknas sāk pārvērst lieko cukuru taukos. Visus šos liekos taukus nevar uzglabāt aknās uzglabāšanas ierobežojumu dēļ; tāpēc to eksportē uz citām ķermeņa daļām, kur uzglabāšana ir neierobežota. Šī pārmērīgā tauku uzkrāšanās kļūst par iemeslu svara pieaugumam un citām slimībām.
Badošanās ietekme uz mūsu diennakts pulksteni
Researchers from University of California Irvine, USA have investigated the impact of gavēšana on our body and more specifically on our circadian clock. Circadian rhythms are our daily sleep-wake cycles which are integral to life and maintain our body’s equilibrium. This 24-hour cycle not just controls our sleep and wake pattern but also involves metabolic, physiological and behavioral changes which affect every living tissue in our body. For example, when we are deprived of glucose, liver starts creating ketones from fatty acids so that body could use that as an emergency energy source.
Pārtikai, ko mēs patērējam, ir liela ietekme uz mūsu diennakts pulksteni, jo ēšana modulē diennakts ritmus, joprojām nav saprotams, kā tieši “bavēnis” ietekmē šos ritmus un, savukārt, ietekmē mūsu veselība. Pētījumā, kas publicēts Cell Reports, pētnieki centās saprast, kā badošanās var ietekmēt diennakts ritmus aknās un skeleta muskuļos pelēm. Dzīvnieki atradās 24 stundu badošanās periodā, kad tika mērītas viņu fizioloģiskās funkcijas. Kad peles badojās, tās patērēja mazāk skābekļa un enerģijas. Bet, tiklīdz viņi atkal sāka ēst, šīs fizioloģiskās izmaiņas tiek mainītas. Badošanās izraisīja pelēm jutīgu šūnu reakciju, kas izraisīja gēnu reorganizāciju skeleta muskuļos un aknās, izraisot to metabolisma paātrināšanos, un tas veicināja labu veselību. Dažādiem muskuļiem bija atšķirīga reakcija, piemēram, skeleta muskuļi divreiz reaģēja uz badošanos, salīdzinot ar aknu muskuļiem. Šīs gēnu izmaiņas bija skaidras badošanās laikā. Tādējādi badošanās ietekmē diennakts pulksteni, jo dzīvnieka diennakts svārstības bija spēcīgākas badošanās pelēm. Turklāt, salīdzinot, neskatoties uz to, ka tās patērēja tādu pašu enerģijas daudzumu, tukšā dūšā pelēm neattīstījās aptaukošanās vai vielmaiņas traucējumi kā citām pelēm.
Vingrojumi, olbaltumvielām bagāta diēta un periodiska badošanās
Rezultāti liecina, ka badošanās pamatā pārprogrammē dažādas šūnu reakcijas. Un, ja badošanās laiku varētu plānot efektīvi, tas varētu pozitīvi ietekmēt šūnu funkcijas, un tas varētu sniegt labumu veselībai un aizsargāt pret slimībām, kas saistītas ar novecošanos. Ir skaidrs, ka badošanās nodrošina jaunu ritmisku gēnu ekspresiju (regulējot) un var izraisīt izmaiņas mūsu vielmaiņā, izmantojot mūsu diennakts pulksteņus. Tas kopumā var pozitīvi ietekmēt mūsu veselību. Ir labi zināms, ka diennakts ritma traucējumi var palielināt aptaukošanās risku un arī vielmaiņas traucējumus, piemēram, diabētu, ko vēl vairāk apstiprina pašreizējais pētījums par badošanos. Rezultāti nosaka tikai pirmo soli, lai izprastu, kā badošanās ietekmē mūsu diennakts ritmus, bet tas ir virziens, kā atrast optimālāko badošanās režīmu/vadlīnijas, kam var būt vielmaiņu veicinoša iedarbība un kas var veicināt labu veselību. Paralēli vingrinājumiem un olbaltumvielām bagātam uzturam intermitējoša badošanās (skatīšanās ar 12 stundu intervālu) var būt labs dzīvesveida papildinājums.
***
Avots (-i)
Kinouchi K et al. 2018. Gavēnis nodrošina pāreju uz alternatīviem ikdienas ceļiem aknās un muskuļos. Ziņojumi Cell. 25 (12). https://doi.org/10.1016/j.celrep.2018.11.077
