Pētījums rāda, ka periodiska badošanās uz noteiktiem intervāliem var veicināt labu veselību, uzlabojot vielmaiņu
Gavēšana ir dabiska parādība lielākajai daļai dzīvnieku, un, lai pielāgotos badošanai smagos apstākļos, viņu organismā notiek vielmaiņas izmaiņas. Badošanās ļauj ķermenim sadedzināt liekos taukus iekšā. Tātad tas tiek uzskatīts par ļoti normālu un dabisku procesu, kam nav nekādas kaitīgas ietekmes uz mūsu ķermeņa sistēmu, kā gavēšana 'ķermenis tauki' – tiek patērēta organismā uzkrātā pārtikas enerģija. Neregulāra badošanās ietver ēšanu noteiktā laika posmā un pēc tam noteiktu ilgāku laika periodu badošanos. Intermitējoša gavēšana ir diēta, kas ir kļuvusi populāra, jo tiek uzskatīts, ka tai ir milzīgas svara zaudēšanas priekšrocības, un tagad tā tiek apzīmēta kā dzīvesveida izvēle. Lai gan tiek stingri uzskatīts, ka periodiska badošanās ir izdevīga, nav tik daudz skaidrības par šo labumu precīzo būtību.
Kad mēs ēdam pārtika, pārtika tiek uzņemta un pēc tam daļa no tā tiek uzkrāta enerģijai, ko vēlāk var izmantot. Par šo procesu galvenokārt ir atbildīgs hormons insulīns. Enerģijas pārpalikums tiek uzkrāts aknās kā cukuri glikogēnss, šeit uzglabāšanas jauda ir ļoti ierobežota. Kad šis ierobežojums ir beidzies, mūsu aknas sāk pārvērst lieko cukuru taukos. Visus šos liekos taukus nevar uzglabāt aknās uzglabāšanas ierobežojumu dēļ; tāpēc to eksportē uz citām ķermeņa daļām, kur uzglabāšana ir neierobežota. Šī pārmērīgā tauku uzkrāšanās kļūst par iemeslu svara pieaugumam un citām slimībām.
Badošanās ietekme uz mūsu diennakts pulksteni
Pētnieki no Kalifornijas universitātes Irvine, ASV, ir pētījuši ietekmi gavēšana uz mūsu ķermeņa un konkrētāk uz mūsu diennakts pulksteni. Diennakts ritmi ir mūsu ikdienas miega un nomoda cikli, kas ir neatņemama dzīves sastāvdaļa un uztur mūsu ķermeņa līdzsvaru. Šis 24 stundu cikls ne tikai kontrolē mūsu miega un nomoda modeli, bet arī ietver vielmaiņas, fizioloģiskas un uzvedības izmaiņas, kas ietekmē visus mūsu ķermeņa dzīvos audus. Piemēram, kad mums trūkst glikozes, aknas sāk veidot ketonus no taukskābēm, lai organisms to varētu izmantot kā ārkārtas enerģijas avotu.
Pārtikai, ko mēs patērējam, ir liela ietekme uz mūsu diennakts pulksteni, jo ēšana modulē diennakts ritmus, joprojām nav saprotams, kā tieši “bavēnis” ietekmē šos ritmus un, savukārt, ietekmē mūsu veselība. Pētījumā, kas publicēts Cell Reports, pētnieki centās saprast, kā badošanās var ietekmēt diennakts ritmus aknās un skeleta muskuļos pelēm. Dzīvnieki atradās 24 stundu badošanās periodā, kad tika mērītas viņu fizioloģiskās funkcijas. Kad peles badojās, tās patērēja mazāk skābekļa un enerģijas. Bet, tiklīdz viņi atkal sāka ēst, šīs fizioloģiskās izmaiņas tiek mainītas. Badošanās izraisīja pelēm jutīgu šūnu reakciju, kas izraisīja gēnu reorganizāciju skeleta muskuļos un aknās, izraisot to metabolisma paātrināšanos, un tas veicināja labu veselību. Dažādiem muskuļiem bija atšķirīga reakcija, piemēram, skeleta muskuļi divreiz reaģēja uz badošanos, salīdzinot ar aknu muskuļiem. Šīs gēnu izmaiņas bija skaidras badošanās laikā. Tādējādi badošanās ietekmē diennakts pulksteni, jo dzīvnieka diennakts svārstības bija spēcīgākas badošanās pelēm. Turklāt, salīdzinot, neskatoties uz to, ka tās patērēja tādu pašu enerģijas daudzumu, tukšā dūšā pelēm neattīstījās aptaukošanās vai vielmaiņas traucējumi kā citām pelēm.
Vingrojumi, olbaltumvielām bagāta diēta un periodiska badošanās
Rezultāti liecina, ka badošanās pamatā pārprogrammē dažādas šūnu reakcijas. Un, ja badošanās laiku varētu plānot efektīvi, tas varētu pozitīvi ietekmēt šūnu funkcijas, un tas varētu sniegt labumu veselībai un aizsargāt pret slimībām, kas saistītas ar novecošanos. Ir skaidrs, ka badošanās nodrošina jaunu ritmisku gēnu ekspresiju (regulējot) un var izraisīt izmaiņas mūsu vielmaiņā, izmantojot mūsu diennakts pulksteņus. Tas kopumā var pozitīvi ietekmēt mūsu veselību. Ir labi zināms, ka diennakts ritma traucējumi var palielināt aptaukošanās risku un arī vielmaiņas traucējumus, piemēram, diabētu, ko vēl vairāk apstiprina pašreizējais pētījums par badošanos. Rezultāti nosaka tikai pirmo soli, lai izprastu, kā badošanās ietekmē mūsu diennakts ritmus, bet tas ir virziens, kā atrast optimālāko badošanās režīmu/vadlīnijas, kam var būt vielmaiņu veicinoša iedarbība un kas var veicināt labu veselību. Paralēli vingrinājumiem un olbaltumvielām bagātam uzturam intermitējoša badošanās (skatīšanās ar 12 stundu intervālu) var būt labs dzīvesveida papildinājums.
***
Avots (-i)
Kinouchi K et al. 2018. Gavēnis nodrošina pāreju uz alternatīviem ikdienas ceļiem aknās un muskuļos. Ziņojumi Cell. 25 (12). https://doi.org/10.1016/j.celrep.2018.11.077
***
