Study shows that engaging in long-term physical activity can help middle-aged and older adults lower their risk of diseases and mortality. The benefit of izmantot is regardless of previous levels of physical activity when the person was younger.
Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas iesaka 150 minūtes nedēļā mērenas intensitātes fiziskā aktivitāte labas veselības saglabāšanai. Vairāki pētījumi ir parādījuši, ka fiziskās aktivitātes līmenis ir saistīts ar visu iemeslu izraisītu slimību risku, sirds un asinsvadu slimībām, nāves un vēža risku. Lai gan nav veikts daudz pētījumu, lai saprastu, kā ilgtermiņa fiziskās aktivitātes līmeņa izmaiņas var ietekmēt iedzīvotāju veselību.
Jauns pētījums, kas publicēts 26. jūnijā BMJ has investigated long-term effects of being fiziski active during middle and vecāks vecums. The study included data of 14,499 men and women (of ages 40 till 79 years) from the European Prospective Investigation into Cancer and Nutrition-Norfolk (EPIC-Norfolk) study conducted between 1993-1997 in the UK. All participants were analysed for risk factors at the start of the study, then three times in 8 years and every participant was followed up for additional 12.5 years. Physical activity energy expenditure (PAEE) was calculated from self-reported questionnaires and this was combined with movements and heart monitoring. The array of physical activity included first, type of work/job a person did (sedentary office, standing work or fiziski laborious tasks), and second, leisure activities like cycling, swimming or other forms of recreational activities.
Pēc fizisko aktivitāšu un citu vispārējo riska faktoru (uztura, svara, vēstures, asinsspiediena, holesterīna uc) svēršanas analīze parādīja, ka paaugstināts fiziskās aktivitātes līmenis, pat ja tas sākās no pusmūža, bija saistīts ar mazāku nāves risku. Katrs PAEE pieaugums par 1kJ/kg/dienā gadā bija saistīts ar par 24% mazāku nāves risku (jebkura iemesla dēļ), par 29% mazāku kardiovaskulārās mirstības risku un par 11% mazāku vēža nāves risku. Šie dati tika iegūti neatkarīgi no tā, vai persona bija fiziski aktīva vai nebija jaunāka vai pirms pusmūža. Personām, kuras jau bija ļoti fiziski aktīvas, bet vēl vairāk palielināja savu aktivitātes līmeni, mirstības risks bija par 46 procentiem mazāks.
Pašreizējais pētījums tika veikts plašā mērogā ar ilgstošu uzraudzību un atkārtotu dalībnieku uzraudzību. Pētījums liecina, ka, ja pusmūža un vecāki pieaugušie kļūst fiziski aktīvāki, viņi var gūt labumu ilgmūžība ieguvumi neatkarīgi no iepriekšējās fiziskās aktivitātes un konstatētajiem riska faktoriem un pat tad, ja viņiem ir veselības stāvoklis. Šis darbs sniedz atbalstu fizisko aktivitāšu ieguvumiem veselībai kopumā, kā arī liecina, ka fizisko aktivitāšu uzturēšana dzīves vidū līdz vēlam var būt noderīga.
***
{Jūs varat izlasīt oriģinālo pētījumu, noklikšķinot uz DOI saites, kas norādīta tālāk citēto avotu sarakstā}
Avots (-i)
Mok, A. et al. 2019. Fizisko aktivitāšu trajektorijas un mirstība: uz populāciju balstīts kohortas pētījums. BMJ. https://doi.org/10.1136/bmj.l2323
