Tie, kuriem angļu valoda nav dzimtā, saskaras ar vairākiem šķēršļiem, veicot aktivitātes zinātne. Viņi ir nelabvēlīgā situācijā, lasot rakstus angļu valodā, rakstot un korektūrējot manuskriptus, kā arī gatavojot un uzstājoties konferencēs angļu valodā. Tā kā institucionālā un sabiedrības līmenī ir pieejams neliels atbalsts, tiem, kuriem angļu valoda nav dzimtā, ir jāpārvar šie trūkumi, veidojot savu karjeru zinātnē. Ņemot vērā, ka 95% pasaules iedzīvotāju ir angliski nerunājošie un vispārējie iedzīvotāji ir pētnieku avots, ir obligāti jārisina problēmas, ar kurām viņi saskaras, veicot zinātniskās darbības, jo zinātne var slikti atļauties palaist garām ieguldījumu no tik liela neizmantota krājuma. Izmantošana Pamatojoties uz AI rīki varētu samazināt valodas barjeras tiem, kam angļu valoda nav dzimtā, zinātnes izglītībā un pētniecībā, nodrošinot labas kvalitātes tulkojumus un korektūru. Zinātniskais eiropietis izmanto uz AI balstītu rīku, lai nodrošinātu rakstu tulkojumus vairāk nekā 80 valodās. Tulkojumi var nebūt perfekti, taču, lasot tos kopā ar oriģinālrakstu angļu valodā, tas atvieglo idejas izpratni un novērtēšanu.
Zinātne, iespējams, ir visnozīmīgākā kopējā "pavediens", kas apvieno cilvēku sabiedrības, kuras ir nomāktas ar ideoloģiskām un politiskām lūzuma līnijām. Mūsu dzīve un fiziskās sistēmas lielā mērā balstās uz zinātne un tehnoloģija. Tās nozīme ir ārpus fiziskajām un bioloģiskajām dimensijām. Tas ir vairāk nekā tikai zināšanu kopums; zinātne ir domāšanas veids. Un mums ir vajadzīga valoda, lai domātu, piekļūtu idejām un informācijai un apmainītos ar to, kā arī izplatītu sasniegumus zinātne. Tā zinātne progresē un ved cilvēci uz priekšu.
Vēsturisku iemeslu dēļ angļu valoda radās kā lingua franca cilvēkiem no daudzām dažādām etniskām grupām un zinātnes izglītības un pētniecības līdzekļiem daudzās valstīs. Angļu valodā ir pieejama bagātīga zināšanu un resursu bāze gan “cilvēkiem zinātnē”, gan “zinātniski domājošai plašai auditorijai”. Kopumā angļu valoda ir labi palīdzējusi savienot cilvēkus un izplatīt zinātni.
Tā kā man nav dzimtā angļu valoda no mazas pilsētas, es atceros, ka koledžas laikos pieliku papildu pūles, lai saprastu angļu valodas mācību grāmatas un zinātnisko literatūru. Man bija vajadzīgi vairāki universitātes izglītības gadi, lai būtu mierā ar angļu valodu. Tāpēc, balstoties uz savu personīgo pieredzi, es vienmēr domāju, ka tiem, kuriem angļu valoda nav dzimtā, zinātnē ir jāpieliek papildu pūles, lai sasniegtu līdzvērtīgu līmeni ar tiem, kuriem angļu valoda ir dzimtā valoda attiecībā uz spēju saprast attiecīgos pētnieciskos darbus un efektīvi sazināties, izmantojot rakstiskus manuskriptus un mutiskas prezentācijas. semināri un konferences. Nesen publicētā aptauja sniedz nozīmīgus pierādījumus, kas to apstiprina.
Pētījumā, kas publicēts PLOS 18th 2023. gada jūlijā autori aptaujāja 908 pētniekus vides zinātnēs, lai novērtētu un salīdzinātu piepūles apjomu, kas nepieciešams, lai veiktu zinātniskās darbības angļu valodā starp pētniekiem no dažādām valstīm un dažādu valodu un ekonomikas fona. Rezultāts parādīja ievērojamu valodas barjeras līmeni tiem, kuriem angļu valoda nav dzimtā. Tiem, kuriem angļu valoda nav dzimtā, ir nepieciešams vairāk laika, lai lasītu un rakstītu referātu. Viņiem ir jāpieliek lielākas pūles, lai labotu manuskriptu. Viņu manuskripti, visticamāk, tiks noraidīti žurnālos angļu valodas rakstības dēļ. Turklāt viņi saskaras ar lieliem šķēršļiem, gatavojot un sniedzot mutiskas prezentācijas semināros un konferencēs, kas notiek angļu valodā. Pētījumā netika ņemts vērā garīgais stress, zaudētās iespējas un gadījumi, kad mācības pameta valodas barjeras dēļ, tāpēc vispārējās sekas tiem cilvēkiem, kuriem angļu valoda nav dzimtā, visticamāk, būs smagāki, nekā konstatēts šajā pētījumā. Ja nav institucionāla atbalsta, tiem, kuriem angļu valoda nav dzimtā, ir jāpieliek papildu pūles un jāiegulda papildu pūles, lai pārvarētu šķēršļus un veidotu karjeru zinātnē. Pētījumā ieteikts sniegt ar valodu saistītu atbalstu institucionālā un sabiedrības līmenī, lai mazinātu trūkumus tiem, kuriem angļu valoda nav dzimtā. Ņemot vērā, ka 95% pasaules iedzīvotāju nav angļu valodā runājošie un visi iedzīvotāji ir galvenais pētnieku avots, atbalsts institucionālā un sabiedrības līmenī ir obligāti jānodrošina. Sabiedrība var slikti atļauties palaist garām ieguldījumu zinātnē no tik liela neizmantota krājuma1.
Mākslīgais intelekts (AI) ir viens no zinātnes attīstības virzieniem, kas var par ļoti zemām izmaksām risināt dažas svarīgas problēmas, ar kurām saskaras cilvēki, kuriem angļu valoda nav dzimtā. Tagad komerciāli ir pieejami daudzi AI rīki, kas nodrošina labas kvalitātes neironu tulkojumus gandrīz visās valodās. Ir iespējams arī labot manuskriptus, izmantojot AI rīkus. Tas var samazināt pūles un izmaksas, kas saistītas ar tulkojumiem un korektūru.
To lasītāju ērtībām, kuriem angļu valoda nav dzimtā, Zinātniskais eiropietis izmanto uz AI balstītu rīku, lai nodrošinātu kvalitatīvu rakstu neironu tulkojumu vairāk nekā 80 valodās, kas aptver gandrīz visu cilvēci. Tulkojumi var nebūt nevainojami, bet, lasot tos kopā ar oriģinālrakstu angļu valodā, ideju saprast un novērtēt kļūst viegli. Kā zinātnes žurnāls Scientific European ir paredzēts, lai izplatītu nozīmīgus zinātnes un tehnoloģiju sasniegumus zinātniski noskaņotiem lasītājiem, īpaši jauniem prātiem, no kuriem daudzi nākotnē izvēlēsies zinātnes karjeru.
***
Avots:
- Amano T., un citi 2023. gads. Daudzveidīgās izmaksas par to, ka zinātnē angļu valoda nav dzimtā. PLOS. Publicēšanas datums: 18. gada 2023. jūlijs. DOI: https://doi.org/10.1371/journal.pbio.3002184
***
