REKLĀMAS

Vācija noraida kodolenerģiju kā zaļo risinājumu

Esot gan bez oglekļa, gan kodolaVācijai un Eiropas Savienībai (ES) nebūs viegli sasniegt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi, lai temperatūras kāpumu noturētu 1.5 robežās.oC.

Vairāk nekā 75% no Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzēm emisija ir saistīts ar ražošanu un izmantošanu enerģija. Tādējādi, lai sasniegtu 2030. gada klimata mērķus, ES enerģētikas sistēmas dekarbonizācija ir obligāta prasība1. Turklāt nesen noslēgtajā COP26 klimata samitā valstis bija apņēmušās saglabāt temperatūras pieaugumu 1.5 grādu robežās.oC.  

Šajā kontekstā Eiropas Komisija 01. gada 2022. janvārī nāca klajā ar priekšlikumu par noteiktu gāzes un kodola darbības kā ilgtspējīgas zaļš ES enerģētikas sistēmas dekarbonizācijas iespējas. Paredzams, ka ES taksonomija virzīs un mobilizēs privātos ieguldījumus enerģētikas darbībās, lai nākamajos 30 gados panāktu klimata neitralitāti2

Tomēr ne visas dalībvalstis piekrīt atzīt kodola enerģētika kā pieņemams risinājums enerģētikas sistēmas dekarbonizācijai un klimata mērķu sasniegšanai.  

Kamēr Francija stingri atbalsta kodola enerģija kā dekarbonizācijas iespēja un plāni atdzīvināt tās kodolrūpniecību, vairākas citas, piemēram, Vācija, Austrija, Luksemburga, Portugāle un Dānija, stingri iebilst pret kodola enerģijas iespēja.  

Iepriekš Vācija, Austrija, Luksemburga, Portugāle un Dānija 11. gada 2021. novembra Kopīgajā deklarācijā par ES taksonomiju bez kodolenerģijas norādīja: "Kodolenerģija nav savienojama ar ES taksonomijas regulas principu "nenodarīt būtisku kaitējumu". Viņi pauda bažas, ka "kodolenerģijas iekļaušana taksonomijā neatgriezeniski kaitētu tās integritātei, uzticamībai un līdz ar to arī lietderībai".3

Ņemot vērā Japānas Fukušimas kodolkatastrofu (2011) un bijušās Padomju Savienības Černobiļas katastrofu (1986), kodolenerģijas pretinieku nostāja ir saprotama. Patiesībā Japāna nesen ir izvēlējusies būvēt vairākas jaunas ogļu spēkstacijas, lai apmierinātu enerģijas vajadzības, neskatoties uz klimata riskiem.  

Eiropas Savienībai (ES) nebūs viegli būt gan bez oglekļa, gan kodolieročiem, mēģinot sasniegt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi, lai temperatūras pieaugums būtu 1.5 procentu robežās.oC.

***

Norādes:  

  1. Eiropas Komisija 2022. Enerģētika un zaļais kurss — pāreja uz tīru enerģiju. Pieejams plkst https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal/energy-and-green-deal_en  
  1. Eiropas Komisija, 2022. gada. Paziņojums presei — ES taksonomija: Komisija sāk ekspertu konsultācijas par papildu deleģēto aktu, kas aptver noteiktas kodolenerģijas un gāzes darbības. Publicēts 01. gada 2022. janvārī. Pieejams plkst https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/IP_22_2  
  1. Federālā vides, dabas aizsardzības, kodoldrošības un patērētāju aizsardzības ministrija (BMUV). Kopīgā deklarācija par ES taksonomiju bez kodolieročiem. Publicēts 11. gada 2021. novembrī. Pieejams plkst https://www.bmu.de/en/topics/reports/report/joint-declaration-for-a-nuclear-free-eu-taxonomy  

***

SCIEU komanda
SCIEU komandahttps://www.ScientificEuropean.co.uk
Scientific European® | SCIEU.com | Būtiski sasniegumi zinātnē. Ietekme uz cilvēci. Iedvesmojoši prāti.

PIERAKSTIES UZ JAUNUMIEM

Atjaunināts ar visām jaunākajām ziņām, piedāvājumiem un īpašajiem paziņojumiem.

Populārākā Raksti

Atklāta pilnīga cilvēka genoma secība

Pilnīga cilvēka genoma secība no diviem X...

Pilnīga nervu sistēmas savienojamības diagramma: atjauninājums

Panākumi visa vīriešu neironu tīkla kartēšanā...

Pirmā veiksmīgā gēnu rediģēšana programmā Lizard, izmantojot CRISPR tehnoloģiju

Šis pirmais ģenētiskās manipulācijas gadījums ķirzakā...
- Reklāma -
94,437Fanitāpat
47,674Sekotājisekot
1,772Sekotājisekot
30AbonentiApmaksa